Publicējam specializēto “Terminu vārdnīcu klimatam pielāgotai un resursus saudzējošai būvniecībai” vācu valodā

Ir pienācis rudens un mēs atgriežamies “ēterā” ar dažādiem interesantiem jaunumiem. Sāksim ar:

Terminu vārdnīca klimatam pielāgotai un resursus saudzējošai būvniecībai
Termini, komentāri, diskusiju raksti.
2.izdevums

Cilvēka darbības izraisīto klimata pārmaiņu un ar tām saistītās globālās sasilšanas dēļ daudzu cilvēku eksistences pamati visā pasaulē ir nopietni apdraudēti. Arvien biežākas ekstremālas laikapstākļu parādības, piemēram, karstuma viļņi, plūdi un sausums, kā arī biodaudzveidības zudums rada ne tikai ekonomiskus zaudējumus, kā arī ievērojamus riskus cilvēku veselībai. Tāpēc globālās sasilšanas ierobežošana ir steidzamāka nekā jebkad agrāk un ir globāls, visas sabiedrības kopīgs uzdevums. Pašreizējo un nākamo klimata radīto zaudējumu netaisnīgais sadalījums pasaulē skaidri apliecina, ka debates par klimata pārmaiņām un to sekām nevar nošķirt no debatēm par globālo taisnīgumu.

Šī steidzamība tomēr ir novedusi pie tā, daudzi sabiedrībā ir pamanījuši un apspriež fosilo energoresursu pārmērīgu izmantošanu un tās izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kā galveno globālās sasilšanas cēloni. Būvniecības un ēku sektorā ekspluatācijas emisijas jau sen tiek regulētas ar tiesību aktiem. To arvien stingrāka ierobežošana regulāri ir dzīvu debašu objekts. Tomēr: pārāk bieži sasniegto ietaupījumu efektivitāti ierobežo atgriezeniskās saites (rebound) efekts, kad ietaupījumu rezultātus pilnībā vai daļēji anulē palielināts patēriņš. Pārāk bieži ēkas energoefektivitāte netiek paredzēta jau arhitektoniskajā projektā, bet gan tiek uzticēta ēkas inženiersistēmām un nodrošināta tikai naktsmītnē (pēc tam). Un pārāk bieži ilgtspējas tēma tiek reducēta tikai līdz siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimata pārmaiņu problēmām.
Planetāro robežu koncepcija labāk atspoguļo globālo klimata un vides problēmu sarežģītību un nosauc deviņas darbības jomas, kuras jāņem vērā, lai saglabātu Zemes sistēmas un tās sarežģīto, savstarpēji saistīto procesu darbību. Septiņas no deviņām aplūkotajām darbības jomām ar to Zemes sistēmas nestspējas robežām jau šodien ir pārsniegtas, radot nopietnus riskus globālām vides izmaiņām: klimata pārmaiņas, biosfēras integritāte, zemes lietojuma maiņa, saldūdens sistēmu izmaiņas, izmaiņas slāpekļa un fosfora apritē, cilvēka radītu vielu ievadīšana, kā arī okeānu skābināšanās.

Būvniecības un ēku sektors ir atbildīgs par aptuveni 40 % no valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām. Likumsakarīgi, ka apbūvētā vide patērē ievērojamu daudzumu izejvielu un ar aptuveni pusi no būvniecības un demontāžas atkritumiem Vācijā sniedz būtisku ieguldījumu kopējā atkritumu apjomā. Tas parāda, cik steidzami ir nepieciešami instrumenti, kas spēj prognozēt ēku ietekmi uz vidi arī ilgākā laika posmā. Svarīgi ir nevis tikai reaģēt uz jau notikušām, negatīvām tendencēm, bet gan aktīvi veikt profilakses pasākumus. Dzīves cikla novērtējuma (Ökobilanz) instrumentam ir potenciāls parādīt slodzi uz planetārajām nestspējas robežām. Tomēr jāatzīmē, ka dzīves cikla novērtējums vien nespēj pārraudzīt visas planetārās robežas. Viens no lielajiem uzdevumiem ir reģistrēt ne tikai ekspluatācijas radītās, bet arī ēkas ražošanas un būvniecības procesā radītās emisijas, kā arī resursu patēriņu.